Vienpadsmit tehnoloģiju uzņēmumi 17. jūnijā publicēja atvērtu standartu Agentic Resource Discovery (ARD). Tas ļauj AI aģentam atrast rīkus un citus aģentus līdzīgi tam, kā meklētājprogramma atrod lapas — pēc kataloga faila, ko katrs īpašnieks pats novieto uz sava domēna. Sarakstā ir Google, Microsoft, GitHub, Hugging Face, Cisco, Databricks, GoDaddy, NVIDIA, Salesforce, ServiceNow un Snowflake. Sarakstā nav ne OpenAI, ne Anthropic.
Tieši Anthropic izstrādātais MCP (Model Context Protocol) pēdējā gadā kļuva par ierasto veidu, kā pieslēgt rīku modelim. ARD to neaizstāj. Tas risina citu jautājumu: kā aģents vispār uzzina, ka rīks eksistē, ja neviens to iepriekš nav manuāli pievienojis konfigurācijā.
Ko ARD dara un ko nedara
ARD strādā pirms izsaukuma. Aģents ar to atrod pareizo resursu, bet pašu izsaukumu veic pa resursa parasto protokolu — MCP, A2A vai vienkāršu API. Process aprakstīts četros soļos: īpašnieks apraksta savu resursu katalogā, kāds pakalpojums to savāc un indeksē, klients meklē ar dabiskas valodas pieprasījumu, un tad izpilda izvēlēto resursu pa tā paša protokolu.
Specifikācija to atkārto skaidri, lai nerastos pārpratums, ka runa ir par vēl vienu izpildes slāni:
ARD nav MCP, A2A, Skills, AI Catalog vai API izpildvide, un tas tos neaizstāj.
Analoģija, ko lieto autori, ir robots.txt un vietnes karte. Meklētājprogramma atrod saturu, jo lapa pati pasaka, kur tas ir. ARD dara to pašu ar izsaucamām spējām — API, MCP serveriem, aģentiem —, nevis ar parastu tekstu lapā.
Kā izskatās katalogs
Katrs īpašnieks publicē failu /.well-known/ai-catalog.json uz sava domēna. Faila saknē ir specVersion, lauks host ar īpašnieka nosaukumu un identifikatoru, masīvs entries ar resursu aprakstiem un collections ar saitēm uz apakškatalogiem.
Katrs ieraksts entries masīvā ir viena resursa kartīte. Tajā ir unikāls URN identifikators (piemēram, urn:ai:acme.com:tool:ocr), cilvēkam lasāms nosaukums, tips MIME formātā (piemēram, application/mcp-server+json), izsaukuma URL un apraksts. Papildus ir neobligāts lauks trustManifest ar drošības datiem — parakstiem, izcelsmes apliecinājumiem un darbaslodzes identitāti —, ko klients var pārbaudīt pirms savienojuma. Pilns lauku saraksts ir AI Catalog specifikācijā.
Plūsma praksē izskatās šādi. Aģentam vajag OCR rīku. Tas nosūta reģistram pieprasījumu dabiskā valodā, reģistrs atdod ierakstu ar tipu application/mcp-server+json un URL, aģents pārbauda trustManifest parakstu un tad savienojas pa MCP. Katalogs pastāsta, kas rīks ir un kā to sasniegt; pats darbs notiek pa MCP kā līdz šim.
Kāpēc tagad un kāpēc bez Anthropic
Problēma, ko ARD mēģina atrisināt, parādās, kad aģentam ir daudz rīku. Šobrīd katrs MCP serveris jāpieslēdz iepriekš — kāds to konfigurē, un aģents redz tikai to, kas jau ir sarakstā. Ja komandai ir desmit aģenti un piecdesmit rīki, kāds tos savieno pa vienam, un aģents nekad neatrod to, ko neviens nav pievienojis. ARD pārceļ atrašanu uz darbības laiku: aģents pieprasa spēju dabiskā valodā, un reģistrs atdod atbilstošus ierakstus ar shēmām un galapunktiem.
Portāls The Information standarta parādīšanos apraksta kā mēģinājumu ierobežot Anthropic un OpenAI ietekmi uzņēmumu programmatūrā. MCP nāca no Anthropic, un tā izplatība deva Anthropic vārdu vietā, kur lielie mākoņu piegādātāji grib savus noteikumus. ARD ir federēts: nevienam uzņēmumam nepieder centrālais reģistrs, katrs pārvalda savu katalogu, un pakalpojumu, kas tos indeksē, var būt daudz. Katram reģistram būs sava kārtošana, uzticēšanās un piekļuves politika, tāpēc divi aģenti uz vienu un to pašu pieprasījumu var saņemt atšķirīgus rezultātus. Standarts izlaists ar Apache 2.0 licenci, un darbu koordinē Linux Foundation darba grupa GitHubā.
Kas jau strādā
Kopā ar specifikāciju parādījās pirmās atsauces realizācijas. GitHub pievienoja aģentu meklētāju, ar ko Copilot lietotājs var atrast pieejamos rīkus, Hugging Face izlaida savu meklēšanas rīku, un Cisco to iesaistīja AGNTCY aģentu direktorijā. Google native atbalstu Gemini Enterprise Agent Platform sola tuvākajos mēnešos.
ARD blakus atrodas divi radniecīgi standarti. MCP savieno modeli ar rīku, A2A (Agent-to-Agent) ļauj aģentiem sarunāties savā starpā, un ARD ir slānis pirms tiem — tas atrod, ko pēc tam izsaukt pa MCP vai A2A. Tāpēc autori uzsver, ka ARD tos papildina, nevis konkurē; katalogā resursa tips var būt gan MCP serveris, gan A2A aģenta kartīte, gan parasts API.
Reālā stāvokļa dēļ vērts turēt gaidas zemu. Specifikācija ir v0.9 melnraksts, un ieviešana praksē vēl ir tuvu nullei. GitHub repozitorijam ir ap 368 zvaigznēm — interese ir, produkcijas slodzes nav. Standarts būs vērtīgs tikai tad, ja parādīsies katalogi, kurus ir vērts indeksēt, un reģistri, kuriem klients uzticas. Pagaidām lielākā daļa aģentu joprojām strādā ar rīku sarakstu, ko kāds ievadījis ar roku.
Komentāri
Šim rakstam vēl nav komentāru. Esi pirmais, kurš dalās ar savu viedokli.