Codeberg biedri 22. jūlijā nobalsoja pārtraukt tādu projektu mitināšanu, kuru kods galvenokārt nāk no ģeneratīviem AI rīkiem. Balsojums noslēdzās ar 358 balsīm par, 144 pret un 14 atturoties. Piedalījās aptuveni puse biedru.
Codeberg ir bezpeļņas Git mitināšanas platforma brīvai un atvērtā koda programmatūrai. Tā ir viena no populārākajām GitHub alternatīvām Eiropā. Platformu darbina Forgejo, ko uztur ziedojumi. Codeberg pārvalda Vācijā reģistrēta bezpeļņas biedrība. Lielākos lēmumus pieņem biedru balsojumā. Tā tika pieņemts arī šis noteikums.
Jaunais lietošanas noteikumu papildinājums aizliedz repozitorijus, kas galvenokārt sastāv no koda, ko rakstījuši ģeneratīvā AI rīki, piemēram, Claude vai OpenAI Codex. Priekšlikumu platformas iekšienē apsprieda vairākas nedēļas pirms balsojuma.
Balsojums nāca pēc tam, kad platformā strauji pieauga tā saukto vibe koda projektu skaits. Tie ir repozitoriji, ko autors lielā mērā ģenerē ar AI palīgu, bieži bez rūpīgas pārbaudes. Šādi projekti aizņem serverus un CI/CD jaudu, taču aiz tiem reti ir dzīva kopiena.
Kas tieši ir aizliegts
Aizliegums nav absolūts. Cilvēku vadīti projekti nepārkāps noteikumus, ja tie ik pa laikam pieņem kādu AI ģenerētu ieguldījumu. Vecās kopienas un pirms LLM laikmeta izveidotie projekti netiks dzēsti. Codeberg vēršas pret repozitorijiem, ko pilnībā uzbūvējis autonoms aģents. Aizliegums attiecas arī uz projektiem ar galvenokārt AI rakstītu kodu, kā arī uz krātuvēm, kuru resursu patēriņš ir nesamērīgs ar autoru skaitu.
Izšķirošais vārds ir galvenokārt. Ja cilvēks kodu raksta pats un AI izmanto tikai kā palīgu, projekts noteikumus nepārkāpj. Robeža ir tur, kur cilvēks vairs nav galvenais autors. Codeberg neplāno skenēt katru rindiņu. Noteikums drīzāk dod pamatu rīkoties ar acīmredzamiem gadījumiem, kad viss repozitorijs ir mašīnas darbs.
Codeberg negrib kļūt par saldētavu kodam, ko neviens nav rakstījis un kas nevienu neinteresē.
Trīs iemesli
Pirmais iemesls ir autortiesības. AI ģenerēta koda un tā treniņdatu juridiskais statuss joprojām ir neskaidrs. Vairākās valstīs tiesas vēl nav izšķīrušas, vai AI ģenerēts kods vispār ir aizsargājams ar autortiesībām un kam tas pieder. Mitinot šādu kodu, platforma uzņemas risku par saturu, kura izcelsme nav skaidra.
Otrais iemesls ir drošība. Ģeneratīvajiem rīkiem ir maz aizsardzības pret to, ka izvadē nonāk kaitīgs kods. Recenzentiem to grūti pamanīt masveida iesniegumos.
Trešais iemesls ir nauda. SSD diski, kas pirms dažiem gadiem platformai maksāja ap 700 eiro, tagad izmaksā 3700 eiro par gabalu. Codeberg skaidro, ka masveidā ģenerētie projekti aizņem arvien lielāku daļu no CI/CD un krātuves budžeta. Krātuves apjoms aug ātrāk nekā ziedojumi, tāpēc katrs lieks terabaits jāapmaksā no kopienas naudas. Platformai, kuru uztur ziedojumi, tāda slodze nav ilgtspējīga.
Otrs lēmums aizliedz AI treniņu
Tajā pašā biedru balsojumā apstiprināja vēl vienu lēmumu. Codeberg apņemas nekad netrenēt AI modeļus uz platformā mitinātā koda vai lietotāju datiem. Solījums attiecas uz visu platformā glabāto kodu un metadatiem. Codeberg to piedāvā kā pretstatu tirgum, kur koda krātuves arvien biežāk kļūst par treniņdatu avotu bez autoru piekrišanas.
Daudzas lielās platformas šādu solījumu nedod. GitHub pēdējos gados Copilot un citus AI rīkus ir ielicis redaktorā, koda recenzijās un problēmu izsekošanā. Codeberg iet pretējā virzienā un liek priekšplānā cilvēka rakstītu kodu.
Plašāks konteksts
Codeberg nav vienīgais. Flathub nesen ieviesa līdzīgu politiku, jo automātiski iesniegtie pieteikumi noslogoja tās brīvprātīgos recenzentus. Abas platformas balstās uz cilvēku darbu un ziedojumiem, tāpēc masveida AI iesniegumu slodze tās skar tieši.
Debate par AI kodu atvērtā koda pasaulē nav jauna. Daļa izstrādātāju uzskata, ka AI paātrina darbu. Citi norāda uz kvalitāti un uzturēšanas slogu. Codeberg tagad ir viena no nedaudzajām platformām, kas šo jautājumu izšķīrusi ar publisku biedru balsojumu.
Pret nobalsoja 144 biedri. Daļa no viņiem jautā, kā Codeberg praksē atšķirs galvenokārt AI rakstītu kodu no cilvēka rakstīta bez kļūdainiem pieņēmumiem. Linuxiac norāda, ka platforma pagaidām nav aprakstījusi atklāšanas metodi. Codeberg atbild, ka nevērtēs katru repozitoriju atsevišķi. Tā vietā tā reaģēs uz sūdzībām un uz acīmredzamiem gadījumiem.
Ko tas nozīmē izstrādātājiem
Praksē lielākā daļa Codeberg projektu neko nemainīs. AI palīgu ikdienišķa lietošana paliek atļauta. Skartie būs galvenokārt tie, kas augšupielādē lielus automātiski ģenerētus repozitorijus bez reāla cilvēku darba aiz tiem. Ja aiz projekta stāv autors, kas saprot savu kodu, jaunais noteikums nedraud. Problēmas var rasties tiem, kas vienā piegājienā augšupielādē desmitiem mašīnas ģenerētu repozitoriju. Codeberg vēl nav publiskojis, kā praksē noteiks, kuri repozitoriji galvenokārt sastāv no AI rakstīta koda.
Komentāri
Šim rakstam vēl nav komentāru. Esi pirmais, kurš dalās ar savu viedokli.