AI pikšķerēšana un deepfake krāpnieki: kā atpazīt jauno krāpšanas vilni

2025. gads Latvijā bija rekordgads krāpniekiem: iedzīvotāji viņiem zaudēja 23,7 miljonus eiro — par aptuveni 8 miljoniem vairāk nekā 2024. gadā, liecina Valsts policijas dati. Reģistrēts 8701 ar krāpšanu saistīts notikums, un cietušie arvien biežāk zaudē ne tikai naudu kontā, bet arī uzkrājumus, dārglietas un atsevišķos gadījumos pat nekustamo īpašumu. Tikmēr mākslīgais intelekts krāpniekiem dod rīkus, par kādiem pirms pāris gadiem varēja tikai sapņot: klonētas balsis, viltotus video un pikšķerēšanas vēstules nevainojamā latviešu valodā.

Galvenais secinājums, ko rāda gan CERT.LV, gan Eiropola materiāli: vecais padoms “krāpnieku atpazīsi pēc lauzītas valodas un dīvainas e-pasta adreses” vairs nestrādā. Tagad jāvērtē nevis tas, kā ziņa izskatās vai izklausās, bet tas, ko no tevis prasa.

krāpnieki lauž nevis sistēmas, bet cilvēkus

CERT.LV 2026. gada marta pārskatā “Kiberlaikapstākļi” secināts, ka uzbrukumi kļūst tehniski gudrāki, taču to pamatā joprojām ir psiholoģija — steiga, bailes un uzticēšanās pazīstamām sejām un balsīm.

“Uzbrukumi kļūst arvien gudrāki, bet tajā pašā laikā balstās uz vienkāršu lietu — cilvēku psiholoģiju,” norāda CERT.LV savā marta pārskatā.

Latvijā šobrīd dominē investīciju krāpšanas: viltotas jauns.lv un delfi.lv rakstu lapas ar izdomātiem “veiksmes stāstiem”, kurās ar mākslīgo intelektu ģenerēti pazīstamu cilvēku attēli un balsis rada iespaidu, ka piedāvājums ir uzticams. CERT.LV fiksē arī Google reklāmu ļaunprātīgu izmantošanu — meklējot savu banku vai VID EDS, lietotājs caur reklāmas saiti var nonākt viltus vietnē, kas izskatās gandrīz identiska īstajai. Savukārt februārī LMT ziņoja par plašiem pikšķerēšanas mēģinājumiem Signal lietotnē: krāpnieki pārceļas no zvaniem uz ziņapmaiņas lietotnēm un sociālajiem tīkliem.

trīs sekundes balss — un klons ir gatavs

Balss klonēšana ir kļuvusi triviāli vienkārša. McAfee pētnieki jau 2023. gadā parādīja, ka pietiek ar aptuveni trim sekundēm publiski pieejama audio — intervijas, video vai balss ziņas —, lai izveidotu klonu ar aptuveni 85% līdzību oriģinālam. Sekas ir izmērāmas: pēc DeepStrike apkopotās statistikas balss pikšķerēšanas (vishing) uzbrukumi 2025. gadā pieauga par 442%, bet tieši deepfake balss zvanu skaits 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1633% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Latvijas kontekstā eksperti brīdina par konkrētu shēmu: no publiskiem ierakstiem — intervijām, raidījumiem, uzrunām — kloni tiek darināti uzņēmumu vadītāju balsīm, un pēc tam grāmatvedis saņem zvanu “priekšnieka balsī” ar prasību steidzami veikt pārskaitījumu. Vienīgā drošā atbilde ir pārtraukt sarunu un pašam atzvanīt vadītājam pa zināmu numuru.

videozvans, kas maksāja 25 miljonus dolāru

Ja balss klons šķiet biedējošs, video ir soli priekšā. Hrestomātisks piemērs: 2024. gada februārī inženieru uzņēmuma Arup finanšu darbinieks Honkongā pārskaitīja krāpniekiem aptuveni 25 miljonus ASV dolāru (ap 23 miljoniem eiro) pēc videokonferences, kurā “piedalījās” uzņēmuma finanšu direktors un vairāki kolēģi. Visi sarunas dalībnieki, izņemot pašu upuri, bija ar mākslīgo intelektu ģenerēti deepfake tēli.

Eiropols 2025. gada ES smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumā (EU-SOCTA) brīdina, ka ģeneratīvais AI darbojas kā organizētās noziedzības paātrinātājs: balss klonēšana un deepfake video reāllaikā vairs neprasa augstas tehniskās prasmes un paver jaunas krāpšanas, izspiešanas un identitātes zādzības formas. Tendence redzama arī e-pastā — pēc DeepStrike datiem 82,6% pikšķerēšanas vēstuļu jau satur AI ģenerētu saturu, un Brightside AI 2024. gada pētījumā AI rakstītas pikšķerēšanas vēstules panāca 54% klikšķu īpatsvaru pret 12% tradicionālajām. Deloitte prognozē, ka ģeneratīvā AI veicinātie krāpšanas zaudējumi ASV vien līdz 2027. gadam var sasniegt 40 miljardus dolāru.

ko rāda Latvijas banku dati

Ka problēma nav teorētiska, apstiprina Finanšu nozares asociācijas skaitļi: 2026. gada pirmajos četros mēnešos vien Latvijas banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, izkrāpti 5,718 miljoni eiro. Telefonkrāpšana joprojām ir galvenais ierocis — 848 gadījumi ar 2,77 miljonu eiro zaudējumiem. Valsts policijas dati par 2025. gadu rāda to pašu secību: visizplatītākā ir telefonkrāpšana, tai seko krāpnieciskas īsziņas un investīciju shēmas.

Būtiska nianse: šī nauda tiek pārskaitīta pašu cietušo rokām. AI nemaina krāpšanas būtību — arī visticamākais deepfake beigās prasa, lai upuris pats apstiprina maksājumu, nosauc kodus vai ievada datus viltus lapā. Tieši tāpēc aizsardzība joprojām ir cilvēka, nevis tikai tehnoloģiju jautājums.

kā aizsargāt sevi un vecākus

Pret AI darbinātu krāpšanu darbojas vienkārši, bet konsekventi paradumi. Galvenais princips — lēnums un otrs kanāls: jebkuru negaidītu prasību pārbaudi citā, paša izvēlētā saziņas veidā.

• Norunājiet ģimenes paroli. Vienkāršs kontroljautājums, ko zina tikai savējie, ļauj vienā teikumā atmaskot klonētu “mammas” vai “dēla” balsi.
• Atzvani pats. Ja zvana “banka”, “policija” vai “priekšnieks”, noliec klausuli un zvani uz oficiālo numuru, ko atrodi pats — nevis uz to, no kura tikko zvanīja.
• Steidzamība ir trauksmes signāls. “Tūlīt”, “citādi konts tiks bloķēts”, “nesaki nevienam” — īstas iestādes tā nerunā, krāpnieki gandrīz vienmēr.
• Bankas lapu atver pats. Raksti adresi pārlūkā vai lieto lietotni, nevis klikšķini uz Google reklāmām vai saitēm īsziņās — CERT.LV fiksē viltus banku un VID EDS lapas tieši reklāmās.
• Ziņo. Par mēģinājumu ziņo Valsts policijai (110) un CERT.LV (cert.lv) — arī tad, ja nauda nav zaudēta. Katrs ziņojums palīdz bloķēt viltus lapas ātrāk.

Un vēl viens praktisks solis, kas neko nemaksā: parunā ar vecākiem un vecvecākiem par klonētām balsīm un viltus videozvaniem, pirms to izdara krāpnieki. Statistika rāda, ka tieši šī saruna šobrīd ir efektīvākais drošības ieguldījums — vērtīgāks par jebkuru antivīrusu.

Avoti

• Valsts policija: 23,7 miljoni eiro krāpnieku rokās — 2025. gada krāpšanas statistika Latvijā.
• CERT.LV “Kiberlaikapstākļi 2026 | Marts” — investīciju krāpšanas, viltus ziņu lapas un Google reklāmu izmantošana Latvijā.
• Dienas Bizness: banku klientiem četros mēnešos izkrāpti 5,718 miljoni eiro — Finanšu nozares asociācijas 2026. gada dati.
• Fortune: Europol brīdina par AI organizētajā noziedzībā — EU-SOCTA 2025 secinājumi par sintētiskajiem medijiem un krāpšanu.
• DeepStrike: Vishing Statistics 2025 — balss pikšķerēšanas un deepfake zvanu pieauguma statistika, McAfee un Deloitte dati.